Sociālā uzņēmējdarbība – sociālu pārmaiņu dzinējspēks

Katram cilvēkam uz šīs zemes ir savs dzīves aicinājums jeb misija. Ir cilvēki, kuriem dzīves aicinājums ir darboties sabiedrības un vides labā.

Sociālā uzņēmējdarbība piedāvā inovatīvus risinājumus sabiedrības problēmu risināšanā, un tā nereti ir efektīvāka un ilgtspējīgāka par tradicionāli pieejamo sociālo palīdzību.

Sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem – uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus kā tradicionālajā uzņēmējdarbībā, tikai ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. Sociālā uzņēmējdarbība palielina nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Lai gan „ledus ir sakustējies”, un šobrīd Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekts tuvojas 2. lasījumam, vēl ir daudz diskutablu jautājumu. Proti, viens no tiem – Par pašvaldību tiesībām dibināt sociālos uzņēmumus.

Kocēnu novada dome vēlas dibināt savu uzņēmumu, kas nodarbinātu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Viņi uzskata, ka ir sfēras, kurās uzņēmēji neesot ieinteresēti strādāt. Kocēnu novada dome akcentē to, ka Sociālajā uzņēmējdarbībā peļņas gūšana nav galvenais mērķis, kas pretstatā komersantam ir primārs jautājums. Kad spēkā stātos jaunais likums, kas regulētu sociālos uzņēmumus, pašvaldība cer iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Pašvaldība arī nav apmierināta ar to, ja viņiem būtu jādotē no pašvaldības budžeta. Tas tikai pierādītu to, ka privātais sektors nespētu darboties.

Kocēnu novada dome nav īsti sapratusi, ka  Sociālā uzņēmuma mērķis ir sasniegt sociālu labumu, šajā procesā gūstot ienākumus, kas novirzāmi sociālā mērķa sasniegšanai un konkrētā uzņēmuma darbības attīstībai. Peļņa ir  līdzeklis, tā tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis tiek pārdalīta.

Pašvaldībai, iegūstot sociālā uzņēmuma statusu, tiek saņemti atvieglojumi, kas paredzēti Sociālās uzņēmējdarbības likumā. Pašvaldības vēlas „lietderīgi” izmantot pašvaldības budžetu. Viņas maksimāli vēlas izvairīties no pašvaldības budžeta dotēšanas, tādēļ tik ļoti vēlas iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Lūk, par ko cīnās pašvaldības! Kārtējo reizi pašvaldības cīnās par nodokļu atvieglojumiem, nevis par pozitīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu  mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Labklājības ministrija (saņemto atzinumu apkopojums)

 Pozitīvie atzinumi nāk no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī no pašām pašvaldībām, savukārt negatīvi uz šo ieceri raugās Labklājības ministrija, Saeimas juridiskais birojs, kuri uzskata, ka pašvaldības dibinātie uzņēmumi kropļotu konkurenci, jo nepamatoti aizņemtu attiecīgā tirgus nišu, neļaujot tajā ienākt un attīstīties privātā sektora veidotiem sociālajiem uzņēmumiem.

VARAM un Kocēnu novada dome uzsver, ka pašvaldība varētu dibināt sociālo uzņēmumu, kad ir konstatētas tirgus nepilnības, neradot konkurenci citiem tirgus dalībniekiem.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija  uzskata,  ka pašvaldībām, ņemot vērā tai pieejamos resursus, būs vairākas konkurences priekšrocības, kas atturēs privātos uzņēmējus darboties konkrētās sociālās jomās.

Biedrība Sabiedriskās politikas centrs „Providus” izsecina, ka likumprojekta papildināšanu ar normām, kas atļautu pašvaldībām būt sociālo uzņēmumu dibinātājām, ir nepamatota un nebūtu atbalstāma.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka Valsts pārvaldei  ir  jāvirzās uz funkciju nodošanu privātā sektora ārpakalpojumu sniedzējiem un jāizvairās no dalības tiešā komercdarbībā.

Eiropas Savienības fondu finansējums

Kocēnu novada dome – Viens no prioritāriem virzieniem  ES fondu 2014.2020. plānošanas periodā ir sniegt atbalstu darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai, kur viena no aktivitātēm ir sociālās uzņēmējdarbības attīstība. Šajā kontekstā pašvaldības sociālo uzņēmumu esamībai ir svarīga nozīme.

VARAM uzskata, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvija ir viena no 3 valstīm, kur līdz šim nav pieejams ES fondu (Progress Microfinance and EaSI) izdalītais finansēšanas instruments sociālajiem uzņēmējiem ir tieši tas, ka pašvaldības līdz šim netieši ir tikušas izslēgtas no šī jautājuma risināšanas.

VARAM un pašvaldību galvenais dzinulis ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts par ko cīnās pašvaldības. Eiropas Savienības piešķirtais finansējums kārtējo reizi tiks izsaimniekots. Kas to visu kontrolēs?

Sociālie biznesa inkubatori

VARAM norāda, ka sociālie uzņēmumi pašvaldībās var tikt veidoti Start Up atbalsta uzņēmumi, venture fondi vai inkubatori, kur pašvaldības nodrošinātu sociālo uzņēmēju izveidošanu un nodrošinātu to darbības ilgtspēju.

Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA)  pašvaldības  pagājušajā  gadā  bija sagatavojušas projektu, kurš plāno izveidot sociālos biznesa inkubatorus vairākās RACA pašvaldībās, paredzot, ka pašvaldības iekārto speciālas telpas, iegādājas speciālas iekārtas, apmāca cilvēkus ar īpašām vajadzībām  strādāt ar konkrētām iekārtām un palīdz atrast noieta tirgu saražotajai produkcijai. Kad cilvēks ir „nostiprinājies” savā biznesā, viņš pamet inkubatoru un jau darbojas patstāvīgi, savukārt, atbrīvojoties vietai inkubatorā, tiek piesaistīts jauns cilvēks.

Ir  vesels lērums citu jautājumu, piemēram, vai pašvaldībām, neiegūstot sociālā uzņēmuma statusu, būs tikpat stipra vēlme atbalstīt privātā sektora veidotos sociālos uzņēmumus?

Tādā gadījumā būs jāveic dotācijas no pašvaldību budžeta, bet vai tas ir pašvaldību mērķis? Šeit, savukārt iederas teiciens – „Dots pret dotu!”

Kā arī  jautājums par pašvaldību sociālo biznesa inkubatoru darbiniekiem? Kas strādās šajos biznesa inkubatoros? Ir skaidri redzams, ka radu un draugu būšana atkal plauks un zels.

Piedāvātie kompromisa varianti

Kocēnu novada dome – pašvaldībām ir tiesības dibināt sociālo uzņēmumu,  ja tā pierāda, ka uzņēmums risina mazaizsargātas mērķa grupas problēmas, kur privātais sektors nespēj un/vai nav ieinteresēts risināt (neietverot sociālo pakalpojumu jomu).

Labklājības ministrijas kompromiss – Likumprojektā nepieciešams noteikt izslēdzošu normu, kas nepārprotami noteiktu, ka publiskas personas (pašvaldības) dibinātām kapitālsabiedrībām sociālā uzņēmuma statusu nepiešķir.

Tomēr gadījumā, ja tiek nolemts nenoteikt likumprojektā pašvaldībām īpašas/atsevišķas tiesības dibināt sociālos uzņēmumus, jo tās Valsts pārvaldes iekārtas 88. panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos jau šobrīd var dibināt kapitālsabiedrības (tātad varētu arī 2018. gadā pēc Sociālās uzņēmējdarbības likuma stāšanās spēkā), tad tas būtu pieļaujams tikai gadījumos, ja tirgus nepilnības tiek pierādītas (balstītas uz ekonomiskajiem aprēķiniem), saņemts akcepts no Konkurences padomes puses, sociālajā uzņēmumā tiek nodarbināta tikai mērķu grupa (piem., personas ar invaliditāti), sociālā uzņēmuma darbība tiek veidota teritorijā ar augstu bezdarba līmeni un nelielu komersantu skaitu, sociālais uzņēmums piesaista privāto kapitālu un 2 gadu laikā pēc tā dibināšanas pašvaldības kapitāldaļas nepārsniedz 50% vai arī tas pilnībā tiek nodots privātajam investoram. Šādas pierādīšanas un akcepta mehānisma izveide gan varētu izrādīties sarežģīta un grūti izsekojama, tāpēc rūpīgi izvērtējama.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē  nespēja vienoties par galējo variantu, tādēļ uz doto brīdi ir Labklājības ministrijas variants, ka pašvaldībām nevajadzētu būt sociālo uzņēmumu dibinātājām, viņām nevajadzētu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Otrs – Ja, gadījumā publiskas personas (pašvaldības) dibināta  kapitālsabiedrība pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu,  tad  ir  veicams  Valsts  pārvaldes  iekārtas  likuma  88. panta  izvērtējums, kas sniegtu tām tiesības izņēmuma gadījumā dibināt uzņēmumus.

Divu nedēļu laikā atbildīgā darba grupa izvērtētu labāko risinājumu.

 Autors:  Juta Dumpfa – Neverovska, 7. frakcija

Atsauces:

  1. http://www.esredzu.lv/jaunumi/sociala-uznemejdarbiba-teorija-pieredze-prakse/
  2. http://socialinnovation.lv/LV/sociala-inovacija/sociala-uznemejdarbiba/
  3. http://providus.lv/article_files/2265/original/SU_gala_9nov.pdf?1352889758
  4. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/imants-lipskis-latvijai-nepieciesama-efektiva-atbildiga-un-ilgtspejiga-sociala-uznemejdarbiba.d?id=48552589
  5. http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=836
  6. http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=263506&size=2
  7. Labklājības ministrijas saņemto atzinumu apkopojums.
  8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklis par pašvaldību tiesībām dibināt sociālos uzņēmumus.